Ja dzīvoklī mainās deklarēto personu skaits, tad dzīvokļa īpašniekam ir jāizprasa izziņa no pilsonības migrācijas lietu pārvaldes vai arī šī izziņa elektroniskā veidā var dabūt portālā Latvija.lv un šī izziņa ir jāiesniedz esošajam pārvaldniekam, lai tas varētu veikt izmaiņas savās sistēmās.
Month: June 2024
Šis ir diezgan klasisks pārpratums. Parasti šie jautājumi veidojas sakarā ar to, ka, kādam no īpašniekiem ēkā pieder liels dzīvoklis ar lielu balkonu vai terasi. Tātad, uzskats veidojas, ja tiek maksāts par iekštelpām un attiecīgi arī par dzīvokļa ārtelpām, tad pārvaldniekam būtu jātīra, piemēram, ziemas periodā, sniegs no šīs, dzīvokļa īpašnieka terases.
Reālajā situācija pārvaldniekam nav jāveic šos darbus un tas arī to nedara, jo terase pieder pie dzīvokļa īpašuma. Protams, pastāv iespēja, pēc vienošanās, par papildus izmaksām, ja ir šāda iespēja, runāt par darba organizēšanu arī lielo terašu uzkopšanai, bet tās ir individuālas sarunas ar īpašnieku un pārvaldnieku.
Ja ir izveidojies strīds vai konflikts starp kaimiņiem, pārsvarā gadījumos pārvaldnieks neiesaistās to risināšanā. Apsaimniekotājs nepilda tiesneša vai policijas funkcijas. Visbiežāk tie ir sadzīviski strīdi par, piemēram, skaļuma vai klusuma ievērošanu, vai transporta līdzekļa novietošanu svešā stāvvietā. Uzvedības normu pārkāpuma situācijas u.tml. Šajā gadījumā nepieciešams ir mēģināt savstarpēji atrisināt šos konfliktus vai arī jāvēršas policijā.
Pārvaldniesk var iesaistīties problēmu risināšanā visā, kas attiecas uz kopīpašuma lietošanas kartību. Kā piemēram, kā marķēt autostāvvietas, lai visiem būtu vieta un kā organizēt automašīnu stāvēšanas izkārtojumu. Kur un kā, piemēram, risināt jautājumu par velisopēdu novietni ēkas iedzīvotājiem vai bērnu ratiņu novietni u.t.t.
Vārds “sadzīves konteineris” jau pēc būtības paskaidro to, ka tie ir sadzīvē radītie atkritumi. Tātad, tas nav, piemēram, ne televīzors, ne dīvāns, ne leduskapis, ne gulta, kas savukārt ir tieši šie lielgabarīta atkritumi. Šāda tipa atkritumus, kas ir lielgabarīti, nevar un nedrīkst novietot pie sadzīves atkritumu punktiem. Tie tiek apsaimniekoti atsevišķi. Iedzīvotājiem, kuri vēlas atbrīvoties no lielgabarīta atkritumiem jārīkojas saskaņā ar likumu un tas paredz to, ka ir iespēja vienpersoniski atrast laukumus, kuros pieņem oficiāli lielgabarīta atkritumus un šos punktus tas uzrunā individuāli, vienojoties, kad un kā tie tiek nogādāti, vai arī tiek veikts pieteikums esošajam pārvaldniekam, ziņojot, ka nepieciešams ir ivest lielgabarīta atkritumus un atiecīgi pārvaldnieks tālāk jau šim iedzīvotājam palīdz ar šo atkritumu izvešanu par konkrētu vienošanos. Visbiežāk tiek pieteikts atkritumu izvedējam iesniegums, ka konkrētā datumā būs nepieciešama lielgabarītu atkritumu izvešana.
Šādas darbības, mūsuprāt, nav ieteicamas, jo jebkuras kopīpašuma remonta darbības dokumentācijas jāatrodas pie pārvaldnieka, lai varētu sekot līdzi kopējam, šajā gadījumā, ēkas kopīpašuma tehniskajam stāvoklim, ja pārvaldnieks ir šīs mājas lietas glabātājs.
Izņēmums var tikt pieļauts, kā piemēram, kāpņu telpas krāsošanas darbi, kad konkrēta kāpņu telpa pieņem lēmumu, izmantojot paši savus līdzekļus, ārpus uzkrājuma fondiem u.tml. atjaunot un nokrāsot sienas. Citādi, mēs iesakām visus darbus tomēr skaņot un virzīt caur ēkas deliģēto pārvaldnieku, jo tieši pārvaldnieks ir tā persona, kura spēs kopībai ieteikt, kā vispareizāk šos darbus veikt. Šī persona arī būs tā, kura būs spējīga kontrolēt darbu procesus, vai tie veikti atbilstoši kvalitātes prasībām. Savukārt, ja, atgriežoties pie tā, ja konkrētā kāpņu telpa lēmusi veikt darbus tikai savā kāpņu telpas kopīpašumā, tad par darba procesies izmaksas var tikt proporcionāli dalītas tikai uz konkrētās kāpņu telpas dzīvokļu īpašniekiem.
Šī informācija ir mājas lietas sastāvdaļa. Jebkurš dzīvokļa īpašnieks var vērsties pie mājas pārvaldnieka ar lūgumu, ka tas vēlas iepazīties ar mājas parādniekiem. Pārvaldniekam, atbilstoši likumam, šī informācija ir jāsniedz.
Bergas Nami gadījumā šo informāciju mēs nesūtām e-pasta formā vai telefoniski. Mēs piedāvāsim klientam atbraukt uz Berga Nami ofisu un klātienē šo informāciju sniegsim, kurš īpašnieks un par kādiem pakalpoumiem ir pārdā.
Berga Nami gadījumā ir, ēkas pārņemšas brīdī, tiek saskaņota un apstiprināta komunālo aprēķinu metodika ar kopības parstāvjiem pēc kādiem principiem Berga Nami ēkai sagatavo rēķinus. Šīs metodikas ir pieejamas iedzīvotājiem klientu portālā mājas lietas sadaļā, lai precīzi saprastu kā tiek aprēķinātas visas pozīcijas, kuras pirms pirmā rēķina izsniegšanas ir saskaņotas ar ēkas kopības pārstāvjiem.
Koplietošanas elektrība ir pozīcija rēķinā, kura veidojas no ēkas elektrības patērētājiem, kas atrodas kopīpašumā. Tātad, tas, kā piemēram, ir kāpņu telpas apgaismojums, lifti, siltummezgla darbība, sūkņu darbība, kura nodrošinā ēkā apkuri un karsto, auksto ūdens padevi.
Tik pat labi, tā var būt arī ūdens mīkstināšanas stacija, ja tāda ir uzstādīta. Tātad, visas iekārtas, kuras atrodas kopīpašumā.
Pakalpojumu piegādātājs, Rīgas gadījumā tas ir “Rīgas ūdens”, uzskaita ēkām patēriņu pēc ēkas lielā ievadskaitītāja, kurš parasti atrodas pagrabā. Savukārt katrā dzīvoklī ir mazie ūdenskaitītāji un ūdens zudumi veidojās kā starpība starp lielo ievadskaitītāju un mazo ūdens skaitītāju summu.
Iemesli kāpēc šie zudumi veidojās ir gana daudz, bet visbiežāk izplatītākie scenāriji ir saistīti ar to, ka iedzīvotāji paši nenodod pareizi un savlaicīgi šos rādījumus, vai arī šie ūdens skaitītāji nav verificēti, līdz ar to, veidojās nobīdes precizitātē un tākā, ēkai piegādātais ūdens, kuru uzskaita lielais ūdens ievadskaitītājs ir kopīpašumam piegādāts, tas nozīmē, ka kopīpašniekiem ir jānomaksā arī starpība, kura izveidojusies iepriekš minēto piemēru dēļ.
Labā ziņā ir tāda, ka, vismaz Berga Nami praksē, pieredze rāda, ka, piemēram, vienā mēnesī ir jāpiemaksā šī starpība, savukārt nākošajā tiek piemērota atlaide pie rēķina, ja viss ir korekti un laikā iesniegti rādītāji. Pēc fakta, ir kompensācijas mehānisms.