Pirmkārt, vienīgais maksājums tiek regulāri piestādīts tikai par nešķirotajiem atkritumiem un šis maksas apmērs ir atkarīgs no tā, cik ēkai ir deliģēti konteineri un, cik bieži tie tiek izvesti. Gala rezultātā, atkritumu savācējs un izvedējs, izmanotojot formulu, aprēķina gala izcenojumu saviem pakalpojumiem un piestāda to. 

Mazināt izmaksas var ievērojot šķirošanas principu. Tātad, par jebkuru konteineru, kas paredzēts šķirojamajiem atkritumiem, iedzīvotājiem nav jāmaksā. Jo vairāk iedzīvotāji šķiros atkritumus, jo mazāks būs maksājums par atkritumu savācēju pakalpojumiem, samazinot nešķiroto atkritumu izvešanas periodiskumu.

Karstā ūdens cirkulācija tiešā veidā nozīmē to, ka ēka tiek nodrošināta ar karsto ūdeni, kurš cirkulē ēkā 24 stundas diennaktī. Vienkāršākiem vārdiem izsakoties, iedzīvotājs, jebkurā diennakts laikā, pārnākot mājās savā dzīvoklī, atgriežot karstā ūdens krānu, praktiski uzreiz varēs lietot karsto ūdeni. Ja šāda cirkulācija ēkā nebūtu nodrošināta, tad iedzīvotājam būtu jāsagaida kamēr karstais ūdens no pagraba pienāk līdz konkrētajam stāvam, kurā atrodas iedzīvotājs.

Par cirkulāciju jāmaksā ir visiem ēkas dzīvokļu īpašniekiem, neatkarīgi no tā vai tiek, vai netiek lietots karstais ūdens. Tajā skaitā arī, ja lieto vai nelieto dvieļu žāvētāju, ja tāds ir uzstādīts. To nosaka normatīvie akti. 

Karstā ūdens cirkulācija parasti tiek noteikta 10% apmērā no viena siltumenerģijas pakalpojuma sniedzēja, jeb piegādātāja, magavatstundas tarifa. Tātad, ja šī megavatstunda izmaksā 100 Eur, tātad proporcionāli, par karstā ūdens cirkulāciju ēkā būs jāmaksā 10 EUR.

Skaidrojot rēķinu un to, kādas proporcijas saņem, piemēram, Berga Nami, tad apsaimniekotājs iegūst no kopējās summas mazāko daļu. Tā ir aptuveni 1/10 daļa no kopsummas. Pārējās daļas tiek sadalītas rēķinā jau pakalpojuma piegādātājiem atbilsoši to iesniegtajiem rēķiniem. Piemēram, apkure, elektrība, ūdens, kanalīzācija, domofonu apkalpošana un uzturēšana, lifti un cita veida pakalpojumi.

Ieteicams ir ēku renovēt kompleksi, jeb siltināt to. Tipiski tas nozīmē, ka tiek siltināts jumts jeb bēniņi, tiek siltināta fasāde, tiek siltināts cohols, tiek siltināts pagraba pārsegums. Pēc tam tiek mainītias visas ēkas inženierkomunikācijas, kā piemēram, apkures sitēmas, karstas, aukstais ūdens u.t.t., kas tad arī uzlabo šo ēkas kopējo energoefektivitāti. 

1 – Kopīpašums
2 – Rēķini
3 – Karstā ūdens cirkulācija
4 – Maksājumi par ūdens cirkulāciju
5 – Ūdens zudumi
6 – Deklarēto personu izmaiņas
7 – Atkritumi
8 – Lielgabarīta atkritumi
9 – Strīdu gadījumi
10 – Terases tīrīšana
11 – Autostāvvietas
12 – Klientu portāls
13 – Koplietošanas elektrība
14 – Namu apsaimniekotāja maiņas process
15 – Mājas parāds
16 – Individuāli remonta darbi
17 – Remonta darbu finansējums
18 – Pārvaldnieks nepilda darba pienākumus
19 – Kopsapulces
20 – Pilnvara
21 – Jauns īpašnieks dzīvoklim
22 – Ilgstoši novietots auto stāvvietā
23 – Parāds dzīvoklim
24 – Mantojums
25 – Vienādām mājām atšķiras komunālie rēķini
26 – Rēķinu komunālo maksājumu metodika
27 – Piekļūšana pie stāvvada
28 – Pelējums
29 – Energoefektivitāte

Dzīvojamā māja sastāv no atsevišķiem īpašumiem un kopīpašuma. Kopīpašums, kā piemērs, ir kāpņu telpas, jumts, bēniņi, pagrabs, nesošās konstrukcijas jeb ārsienas, kopējās inženierkomunikācijas u.t.t.

Atsevišķi īpašumi ir dzīvokļi, dzīvoklī esošās nenesošās sienas, visas inženierkomunikācijas, kas ir aukstā un karstā ūdens līdz pieslēgumam stāvvadam utml.